Ne tikai vienu vai divus stāvus lielas koka paneļu privātmājas, bet arī daudz apjomīgākus objektus – daudzstāvu biroja namus un daudzstāvu koka paneļu dzīvojamās ēkas būvē mūsu ziemeļu kaimiņi zviedri. No koka celts peldbaseins Zviedrijas pilsētā Norteljē, lidostas dispečera tornis Šeleftio pilsētā, Zinātnes centrs Gēteborgā, un vēl neskaitāmas dažnedažādas celtnes, kas ir darinātas no koka. Ja runā par koku kā celtniecības materiālu, tad Ziemeļvalstīs ar lielu sparu top koka paneļu būves, jo īpaši daudzstāvu mājas un celtnes ar sarežģītām konstrukcijām. Arī Norvēģijā ir ļoti daudz koka paneļu konstrukcijas viesnīcu, biroju ēku, sporta bāžu un protams privātmāju, kalnainos un sniegotos apvidos.
Koks šķiet trausls, vienmēr dzīvs un mainīgs savās formās, un varbūt tieši tāpēc biežāk to saistām ar vēsturisku celtņu būvniecību nevis mūsdienām. Ko par to stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Doktorante, Arhitektūras fakultātes Pilsētplānošanas centra zinātniskā asistente Antra Viļuma:
“Koks ir ļoti izturīgs materiāls, bet kā jebkuram būvniecības materiālam tam piemīt savi plusi un mīnusi. Pie mīnusiem mēs varam minēt par mitrumiedarbību uz koksni, kas to ietekmē un protams – koks deg, to neviens nenoliedz. Tai pašā laikā, ir ļoti daudz pozitīvu raksturīpašību, tas ir izturīgs, elastīgs un tas ir vietējais būvmateriāls, kas atjaunojas. Koks ir dabīgs būvmateriāls, tas uzņem mitrumu, atdod mitrumu, arī gaisa caurlaidība ir pietiekoša, dzīvošanas apstāķļiem koks ir labs materiāls kurš nodrošina labu mikroklimatu. Koka ēkas ir ļoti labi siltināmas ar dabīgiem materiāliem, ar kokšķiedu, ar EKO vati. Nav koks jāietērpj plēvēs un jāsiltina ar stikla vati vai akmens vati lai vispār tādā koka ēkā dzīvotu.”
Arī Latvijā ir vairāki tūkstoši vēsturisku koka namu, kas stāv, kur stāvējuši un kalpo par sava laika liecību, kā arī pierādījumu, ka koks var pārdzīvot pat gadsimtus. Koka ēkas ir viena no Latvijas arhitektūras pērlēm – sākot ar senatnē celtām koka viensētām, beidzot ar grezniem vairākstāvu namiem Jūrmalā Ogrē, Baldonē un Rīgā. Tik dažādas savos veidolos, funkcijās un stāstos – koka mājas ir dažādu laikmetu un dzīvju liecinieces.
Vienu šādu vēstures liecinieci mūsu komandai nācās nojaukt 2020. gada pavasarī. Iepriekšējā gadā, apskatot šo 150 gadus veco mednieku namu, mums likās, ka nekas vairāk par satrunējušu malku tur nesanāks. Tomēr, sākot demontāžas darbus, atklājās pavisam cita aina. Protams, liela daļa, apmēram 1/6 tomēr bija satrunējusi, bet neskatoties uz to, ēkas īpašnieks solījās no nojauktajām detaļām būvēt sev etnogrāfisku pirti, vai saimniecības ēku. Līdz ar to, visas nojaucamās detaļas tika sanummurētas un nokrautas dārzā, gaidīt savu otro, jauno dzīvi, jau pēc 150 gadus nokalpošanas.
Šeit mēs vēlreiz iegūstam pierādījumu Rīgas Tehniskās universitātes Doktorantes, Arhitektūras fakultātes Pilsētplānošanas centra zinātniskās asistentes Antras Viļumas apgalvojumam: “Koka ēkas ir ļoti labi siltināmas ar dabīgiem materiāliem, ar kokšķiedu, ar EKO vati. Nav koks jāietērpj plēvēs un jāsiltina ar stikla vati vai akmens vati lai vispār tādā koka ēkā dzīvotu.”
Tātad, šī koka ēka bija nokalpojusi 150 gadus bez papildus mūsdienu materiāliem.
